Ieva Tetere, LKA padomes locekle, SEB bankas valdes priekšsēdētāja
Viedokļa raksts publicēts arī laikrakstā Dienas Bizness 7.maijā, 2018.gadā.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Komercbanku asociācija kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameru tikās ar vairāk nekā 60 uzņēmējiem. Mērķis – uzņēmējiem bez pārspīlējumiem un liekas interpretācijas iedot ieskatu tajā, ko uzņēmēju un banku savstarpējai sadarbībai nozīmē starptautisko sankciju noteikšana, banku dažādās stratēģijas un dažādie biznesa modeļi, kā arī čaulu kompānijas un lielākajā vairākumā to nevēlamā daba.

Pēdējo nedēļu laikā jautājums par kontu aizvēršanu un atvēršanu bankās ir saviļņojis uzņēmējus, bet man jāatzīst, ka lielākā daļā gadījumu vētrainos apstākļus pastiprina bezatbildīga vispārināšana. Pēc lūguma uzņēmējiem precizēt, kuri ir tie gadījumi, kad konti ir slēgti, uzņēmēji publiskajā telpā pauž salīdzinoši vispārīgu informāciju, visvairāk cirkulē retorika: “Runā, ka vairākas bankas slēdzat ciet kontus” vai “Kas notiek – kāpēc bankas normāliem uzņēmējiem neverat vaļā kontus?”. Konteksts dažkārt mēdz būs samezglots, vienā traukā tiek salikts viens cēlonis, bet pilnīgi citas sekas.

Tiekoties klātienē ar uzņēmējiem, rodas nenovērtējama iespēja šķetināt maldīgos priekšstatus un atbildēt uz jautājumiem. Līdzīgi kā uzņēmējiem klātienē, arī uzņēmējiem, kas lasa šo Dienas Biznesa numuru, vēlos norādīt, ka apgalvojums “bankas atsakās vērt kontus normāliem uzņēmumiem” vai “normāliem uzņēmumiem tiek vērti ciet konti”, maigi sakot, neiztur nekādu kritiku. Manā vadītajā bankā 99% no pagājušā un arī šinī gadā aizvērtajiem kontiem saistīti ar krāpnieciskām PVN shēmām, līdz ar to arguments par nepamatotu darbības pārtraukšanu īsti nav vietā.

Frustrācijas mazināšanai mēģinu skaidrot vairāku neatkarīgu notikumu kopumu, kur katrs no notikumiem pelnījis korektu skaidrojumu.

Sāksim secīgi. Ir trīs tēmas, kur katru no tām šodien vēlamies industrijas vārdā iezīmēt un ļaut izprast tās būtību un nianses. Un šie trīs virzieni ir: (1) sankcijas, to noteikšana un ietekme uz bankas un klientu sadarbību, (2) banku apzināta vēlme realizēt noteiktu biznesa stratēģiju un (3) čaulas kompānijas un tas, cik daudz Latvijā varam runāt par čaulas kompānijām.

Ja īsi par sankcijām, tad būtiski uzsvērt, ka sankcijas pēc būtības ir valstu ārpolitika, un teikt, ka tas ir banku iniciēts jautājums, īsti neatbilst patiesībai. Tāpat kā bankām, tā jebkuram citam biznesam sankcijas ir saistošs saturs, sankciju ierobežojumi ir jāņem vērā. Tie var būt ierobežojumi strādāt ar noteiktu valsti vai, piemēram, noteiktu industriju, vai pat vēl detalizētāk – kādas valsts noteiktu uzņēmumu tā patiesā labuma guvēju vai privātpersonu dēļ.

Par banku stratēģiju un riska pieeju. Lai uzsāktu sadarbību ar klientiem, pirms konta atvēršanas tiek veikta klientu izpēte. Tā ir nu jau vairākus gadus ierasta prakse, kas nav mainījusies. Klientu izpēte ir iedalāma vienkāršotā un standarta izpētē, kur klients uzsāk sadarbību ar banku praktiski visos gadījumos. Padziļinātā izpēte ir FKTK noteikumi, kas jāievēro un jāpilda, un tā jāveic gadījumos, kad pēc riska vērtējuma banka šos klientus atzīst par augsta riska klientiem. Piederību augsta riska klientiem nosaka klienta biznesa saistība ar augsta riska valstīm, industrijām vai politiski nozīmīgas personas statusu, ko izvērtē katra banka saskaņā ar savu metodoloģiju. Kas attiecas uz klientu izpēti un sekām, galvenie šķēršļi sadarbības neuzsākšanai/pārtraukšanai var būt nepārskatāma un sarežģīta īpašnieku struktūra, neiespējams noskaidrot patiesā labuma guvēju, neskaidra līdzekļu izcelsme, uzņēmumi pieder vai ir saistība ar politiski nozīmīgām personām jeb personām, kas pakļautas augstam korupcijas riskam.

Manā pieredzē šobrīd galvenie iemesli sadarbības pārtraukšanai saistīti ar aizdomīgiem darījumiem (tiek ziņoti arī Kontroles dienestam) un pamatā saistīti ar izvairīšanos no nodokļu samaksas. Lēmumi par sadarbības uzsākšanu vai pārtraukšanu parasti nav vienpersoniski – tie tiek izskatīti kolektīvās bankas institūcijās (komitejās), piemēram, SEB bankā nepieciešams valdes vai valdes locekļa akcepts.

Runājot par nevēlamajām čaulas kompānijām, nav svarīgi, kādiem mērķiem radītas un kā tās ir ietērptas. Šiem veidojumiem nav nekāda sakara ar biznesu un pievienotās vērtības radīšanu ekonomikai. Čaulas kompānijas veido negodīgiem mērķiem, nodokļu shēmām. Svarīgi uzsvērt, ka jaunais regulējums neskar Latvijas uzņēmumus, kas šeit veic saimniecisko darbību. Nav labo vai slikto jurisdikciju – čaulas veidojums jāvērtē pēc būtības – ir vai nav faktiskā saimnieciskā darbība, finanšu pārskati. Čaulas kompānijas, kuras veidotas uzņēmumu stratēģiskai pārvaldībai un tiek konsolidētas uzņēmumu finanšu pārskatos, nodrošinot caurspīdīgu uzraudzību, jaunais likums neskars.

Tas, uz ko es aicinātu uzņēmējus, kuri vēlas saprast vairāk par samezglotiem, dažkārt noteiktu interešu vadītiem pieņēmumiem, aktīvi paust savu viedokli un konkrētus gadījumus tām uzņēmēju asociācijām, kas aktīvi apkopo uzņēmēju viedokli un ir arī banku sarunu partneri. Atvērtās un godīgās sarunās vieglāk izsijāt miltus no pelavām.

Biedri

Asociētie biedri