Ainars Balcers, LKA Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, SWEDBANK hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā

Viedokļa raksts publicēts laikrakstā ”Dienas Bizness”, 13. jūlijā, 2018.g.

Lai gan Latvijas Komercbanku asociācijas izveidotais privātpersonu kreditēšanas indekss liecina, ka iedzīvotāju vēlme aizņemties aug lēnāk nekā spēja aizņemties, pieprasījums pēc jauniem kredītiem privātpersonām ir ar pozitīvu dinamiku. Veselīga pieprasījuma pamatā ir gan kopumā labvēlīga situācija ekonomikā, kas patērētājos vieš lielāku pārliecību par rītdienu, gan salīdzinoši zemās procentu likmes, kas savukārt veicina kredītu pieejamību.

Bezdarba līmenis turpina samazināties, iedzīvotāju ienākumi pakāpeniski, bet pieaug, ir arī jūtama mājsaimniecību vajadzība pēc sava mājokļa vai uzlabojumiem jau sev piederošā mājoklī. Šie ir tie faktori, kas pēdējā laikā ir stimulējuši stabilu pieprasījumu. Pagaidām gan ne visi, kas interesējas, ir nonākuši līdz reālam mājokļa iegādes darījumam. Daudzi vienkārši cenšas noskaidrot savas iespējas, pirms pieņemt lēmumu par pirkumu, taču, visdrīzāk, tie, kas savu izvēli izdara atbilstoši iespējām, pārskatāmā nākotnē arī nonāks līdz reālam pirkumam. Papildus jāmin, ka iespējas realizēt ieceri par sava mājokļa iegādi būtiski uzlabo Altum atbalsta programmas – gan atbalsta programma ģimenēm ar bērniem, gan pavisam nesen ieviestā atbalsta programma jaunajiem speciālistiem.

 

Arī patēriņa kredītu jomā pieprasījums ir stabils un saglabā pozitīvu dinamiku. Visbiežāk patēriņa kredīta izmantošanas mērķis ir dažādiem lielākiem pirkumiem, sadzīvē nepieciešamās tehnikas iegādei un mājokļa labiekārtošanai, aizņemoties uz vairākiem gadiem, saistības sedzot pakāpeniski. Kā pozitīva tendence jāatzīmē arī fakts, ka cilvēki arvien aktīvāk izmanto banku piedāvātos tehnoloģiskos risinājumus un patēriņa kredītu noformēšanai izmanto internetbanku vai mobilo lietotni. Pateicoties tehnoloģiskajiem risinājumiem, patēriņa kredīta noformēšana bankā ir ērta un ietaupa laiku.

 

Visu augstāk minēto faktoru dēļ šobrīd pieprasījuma dinamika izskatās daudzsološa, pieaug no jauna izsniegto kredītu apjoms. Tajā pašā laikā kreditēšanas tirgus indikatori liecina, ka Latvijas iedzīvotāju vēlme aizņemties aug lēnāk, nekā spēja to darīt, un arī kopējais mājokļu kredītu tirgus (kredītportfelis) nepieaug. Kādēļ tā?  Pagaidām no jauna parakstītie mājokļu kredītu līgumi nespēj pilnībā kompensēt esošā kredītportfeļa amortizāciju. Taču amortizācija faktiski ir tuvu nullei, un no jauna izsniegto kredītu pozitīvā dinamika šobrīd dod pamatu optimismam par kopējā tirgus izaugsmi pārskatāmā nākotnē.

 

Savukārt vērtējot iedzīvotāju vēlmi aizņemties, jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku ir mainījusies gan aizdošanas, gan aizņemšanās kultūra. Ja raksturojam aizņemšanās paradumus šodien, jāsaka, ka dominē racionālā piesardzība. Cilvēki ir uzmanīgāki, rūpīgāk izvērtē to, kā konkrētais pirkums ietekmēs viņu budžetu, vai attiecīgais pirkums atbilst viņu iespējām un vajadzībām. Tiesa, arī ēnu ekonomika atstāj negatīvu ietekmi gan tādēļ, ka daļai sabiedrības mazina kredītu pieejamību, gan  tādēļ, ka bremzē kreditēšanas tirgu. Taču kopumā var teikt, ka pašreiz ir spēkā veselīgi priekšnosacījumi, kas nepieciešami, lai aizņemtos. Ir ieguldīts liels darbs banku sektora normatīvās bāzes sakārtošanā: pieejams centralizētais kredītu reģistrs, izstrādāti regulējumi caurspīdīgai maksātspējas novērtēšanai. Tāpat arī valsts ekonomikas rādītāji un banku iespējas ir labs pamats veselīgai kreditēšanas izaugsmei Latvijā. Šobrīd mēs redzam mēreni pozitīvu kreditēšanas tirgus pieauguma dinamiku, un paredzams, ka tā tas arī turpināsies. Tātad salīdzinoši maz ir šķēršļu, kas Latvijas iedzīvotājus atturētu īstenot savas nākotnes ieceres attiecībā uz, piemēram, mājokļa būvniecību vai iegādi ar hipotekārā kredīta palīdzību.

 

 

Biedri

Asociētie biedri