Publicēts laikrakstā NRA un portālā nra.lv, Juris Paiders, 13. martā, 2018.g.

Tā kā Latvijas banku sektoru šī gada sākumā satricināja vairāki skaļi notikumi, sabiedrībai izpalika ziņas par to, ka 2017. gads Latvijas komercbanku sektoram bija ļoti veiksmīgs.

Banku sektoram 2017. gads bija mērenas un stabilas attīstības gads. Kopējais kredītportfelis pēdējos gados stabili bija 14 līdz 15 miljardu eiro līmenī. 2017. gadā bija vērojama pietiekami liela aktivitāte no jauna izsniegto kredītu apjomā gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību sektorā. Nozare mājsaimniecībām no jauna izsniedza kredītus vidēji ap 50 miljoniem mēnesī, bet uzņēmumu segmentā, atkarībā no mēneša - no 60 līdz 250 miljoniem eiro mēnesī. Kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas kreditēšanas indekss, kreditēšanas vide ir salīdzinoši laba - banku spēja un vēlme kreditēt ir pieaugusi, arī klientu vēlme aizņemties ir vērojama noturīgi augstā līmenī. Mēs vērtējam, ka 2018. gadā kreditēšanas aktivitāte caurmērā būs diezgan stabila, ar mērenu izaugsmi, bet, ņemot vērā ekonomikas ciklu, kurā atrodamies, strauju kreditēšanas apjomu pieaugumu mēs neprognozējam.

- Kādi ir iemesli? Vai tas ir saistīts ar to, ka pašlaik ir vēsturiski viszemākās eiro procentu likmes, vai ar norisēm Latvijas ekonomikā?

- Ir pilnīgi skaidrs, ka kopējā globālā konjunktūra ir ļoti labvēlīga. Eirozonas ekonomikas aug. Līdz ar to Latvijas eksportējošie uzņēmumi strādā salīdzinoši ļoti labvēlīgā vidē. Turklāt eksportējošiem uzņēmumiem un uzņēmumiem ar labu finanšu stāvokli kreditēšanas pieejamība ir pietiekama. Ja ir skaidrs biznesa plāns, skaidri ieņēmumi, skaidri tirgi, kuros var pārdot produkciju vai pakalpojumus, tad bankas ir ieinteresētas kreditēt un atbalstīt šādu uzņēmumu tālāku attīstību. Diemžēl Latvijā veidojas, ja tā var teikt, divu ātrumu uzņēmējdarbība. Diemžēl eksportējošo uzņēmumu Latvijā joprojām ir salīdzinoši pārāk maz. No kopējā uzņēmumu skaita eksportējošo uzņēmumu, kuriem ir apgrozījuma pieaugums, kuriem aizņemšanās nekādas problēmas nesagādā, ir nepilni 7%. Savukārt tiem uzņēmumiem, kas strādā vietējā tirgū un saskaras gan ar demogrāfiskajiem, gan ar citiem negatīvajiem procesiem, kuri notiek Latvijā, perspektīvas nav tik spožas.

- Vai mājsaimniecību segmentā kreditēšana ir stabilizējusies?

- Mēs redzējām, ka pagājušā gada laikā mājsaimniecību kreditēšana bija stabilā līmenī. Mēs prognozējam līdzīgas vai arī pieaugošas tendences arī šogad. Kas ir pārsteidzoši - Latvijā cilvēki par ar ļoti zemām kredītu procentu likmēm atmaksā kredītus agrāk par laiku, uz kādu kredīti tika ņemti. Tāpēc vidējais izsniegto kredītu termiņš ir īsāks par reālo kredītu atmaksas laiku, kas ir daudz, daudz īsāks. Līdz ar to kopējais kredītportfelis apmēram paliks 14 līdz 15 miljardu eiro apmērā.

- Kādi secinājumi un atziņas izriet no ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ziņojuma par Latviju?

- ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ziņojumu vērtējums lielā mērā izriet no Latvijas ģeogrāfiskā novietojuma. Apzinoties šos riskus, Komercbanku asociācija pagājušajā gadā izstrādāja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas politikas vadlīnijas, kuras asociācijas padome apstiprināja 2017. gada oktobrī.

Vadlīnijās viena nodaļa veltīta sadarbībai ar specifiskiem klientu segmentiem. Mēs vienojāmies par to, kas ir augsta riska klienti un kādus klientus Latvijas komercbankas neapkalpos. Vēlos uzsvērt, ka LKA biedri savām pārstāvētajām komercbankām noteica augstāku standartu par nacionālajā likumdošanā paredzēto. Riskus mēs apzinājāmies un tāpēc arī šādas vadlīnijas pieņēmām. Iespējams, ka šāds dokuments bija jāpieņem nedaudz agrāk. Tomēr atgādināšu, ka Komercbanku asociācijā es sāku strādāt tikai no 2017. gada janvāra. 2017. gada pavasarī mēs uzsākām diskusiju, vasaras laikā izstrādājām darba projektu, bet oktobrī tika apstiprināta gala versija. Vienojāmies, ka komercbankas, kas ietilpst asociācijā, neapkalpos klientus, kuri nav caurskatāmi, kuri neiesniedz finanšu pārskatus, kuru ekonomiskā darbība nav saprotama, par kuriem banka nevar pārliecināties par to reālo, fizisko atrašanās vietu un sasaisti ar reālo ekonomisko darbību.

Vismaz daļa no pārmetumiem pret vairākām bankām, kas pēdējā laikā bija izskanējuši, bija par sadarbību ar tieši šāda veida klientiem. LKA arī vienojās paziņojumā, ka visu interesēs ir, lai tiesībsargājošās iestādes veiktu objektīvu un ātru situācijas izmeklēšanu. Tas palīdzēs precīzi saprast, kas nav izdarīts, un līdz ar to palīdzēs visiem pārējiem uzlabot savu darbu.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ziņojums skar trīs virzienus. Vispirms tie ir pārmetumi par noteiktām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas procedūrām pieminētās bankas biznesa modelī, kas orientējās uz augsta riska klientiem. Šāds aizrādījums tikai apstiprināja to, ka asociācijas virzība atteikties no augsta riska klientiem bija pareiza un tā ir jāturpina, pat tad, ja ir kāda klientu kategorija, kuru tiesiski apkalpot nav aizliegts, bet, ar kuriem strādājot, riski ir tik lieli, ka praktiski strādāt ar šādu klientu grupu nedrīkst. Iespējams, ka lēmums atteikties strādāt ar augsta riska klientu grupu Latvijas banku sektorā bija jāpieņem jau pirms diviem vai trim gadiem, skaidrāk pozicionējot, ar kādiem klientiem Latvijas komercbankas ir gatavas strādāt un ar kādiem nē.

Kopumā Latvijas komercbankas pusotra gada laikā līdz 2017. gada vidum jau bija atteikušās no sadarbības ar aptuveni 30 tūkstošiem klientu.

Otra secinājumu sadaļa, kas bija iezīmēta ziņojumā, attiecās uz ārvalstu korupciju. Tas nozīmē nepieļaut to, ka caur Latvijas finanšu sistēmu izplūst jebkāda nauda, kas ir saistīta ar kādu no NVS valstu valdībām un ar šo valstu valdībām saistītu koruptīvu darbību rezultātā iegūtajiem līdzekļiem. Ārvalstu korupcijas riskus mēs diezgan skaidri esam iezīmējuši LKA vadlīnijās, šādi riski var būt klientiem no Azerbaidžānas, Uzbekistānas, Krievijas, Ukrainas un citām valstīm, kuru loks ir diezgan plašs.

Trešā sadaļa, kas šajā ziņojumā iezīmējās, attiecas uz pārmetumiem par korupciju Latvijā. Uz to LKA ir tikai viena atbilde. Tas ir absolūti nepieņemami. Latvijas finanšu sektors šādā veidā nedarbojas. Jautājums ir par to, lai notiktu ātra un objektīva izmeklēšana, kas ieviestu skaidrību.

- Tas, ko jūs teicāt, nozīmē, ka tiek atcelti lozungi Latvija ir Austrumeiropas Šveice vai Latvija - vieta, kur satiekas Austrumi ar Rietumiem utt. Lielie klienti no Ukrainas vai Krievijas nevar būt nesaistīti ar kādu no valdībām. Tas nozīmē, ka bankām visiem šiem klientiem ir jāsaka: nē!

- Ir vesela klientu virkne, kurus apkalpojot nav tiesisku šķēršļu. Taču ir pilnīgi skaidrs tas risku apmērs, kādu var radīt šādu klientu apkalpošana. Ja riski ir nepārvaldāmi, tad finanšu sektors nedrīkst uzņemties apkalpot šādus klientus. Risku vērtēšana skaidri parāda, ko praksē nozīmē princips - pazīsti savu klientu. Bankai ir jābūt pilnai pārliecībai par klientu, kas tiek apkalpots.

Lai nodrošinātos pret dažādiem riskiem, nerezidentu maksājumus apkalpojošais biznesa virziens ir būtiski jāsašaurina. Pēc būtības mēs nokļūstam situācijā, kad no maksājumu apkalpošanas specializācijas ir jāpārorientējas uz privāto banku (private banking) pakalpojumu sniegšanu - klientu aktīvu pārvaldīšanu. Tas nozīmē, ka maksājumi kļūs tikai viena neliela daļa no kopējā banku pakalpojumu klāsta, kas klientam tiek sniegts.

Protams, šāds bizness ir ar mazāku atdevi, savā ziņā garlaicīgāks, lēnāks un mazāku peļņu nesošs. Taču šajā biznesā risku pārvaldīšanu ir iespējams nodrošināt.

Uz jūsu jautājumu man nav atbildes jā vai nē, bet es diezgan skaidri iezīmēju tālāku nākotnes attīstības virzienu Latvijas banku sektoram.

- Cik nozarei ir tipiski gadījumi, kas aprakstīti Norvik bankas īpašnieka stāstījumā par regulāru maksājumu pieprasījumiem? Arī KNAB priekšnieks jau vairākas reizes izteica nepārprotamu aicinājumu bankām, kuras bija bijušas iesaistījušās līdzīgās darbībās, nekavējoties ziņot KNAB. Vai asociācijā šādi signāli kaut vai neformāli tika saņemti?

- Manuprāt, ir jāatgādina, ka Valsts policijas un KNAB vadības preses konferencē uzreiz pēc Rimšēviča kunga aizturēšanas Straumes kungs skaidri uzsvēra, ka attiecīgās izmeklēšanas darbības nav saistītas ne ar vienu no Latvijā šobrīd strādājošajām bankām.

Tobrīd tika skaidri pateikts, ka attiecīgā krimināllieta nav saistīta nedz ar Norvik banku, nedz arī ar ABLV Bank, nedz ar kādu no citām bankām. Tas ir pirmkārt. Asociācijas padomē notika vairākas ārkārtas sēdes, diskutējot par šo situāciju kopumā. Mūsu kopēja izpratne - šāda veida rīcība Latvijā ir neiedomājama un nepieņemama. Jebkādi šāda veida signāli ir izmeklējami ātri un skaidri. Tāpēc ir apsveicami, ka Straumes kungs sola nodrošināt šīs lietas ātru un objektīvu izmeklēšanu.

Otrs ir jautājums, cik lielā apmērā banku regulācijas ietvarā vispār ir iespējams sniegt individuālus izņēmumus. Visi šie nosacījumi, kas ir iekļauti nacionālajā likumdošanā, un regulējumi, kurus pieņem regulators, ir publiski pieejami un vienādi attiecas uz visām bankām. Izpildot visus nosacījumus un pildot prasības, nav vietas nekādai sarunai par citāda veida risinājumiem. Diskusijās asociācijas padomē tika formulēta nostāja, ka izteikumi vai pieņēmumi, ka Latvijas finanšu sektorā šādi tiek risināti jautājumi, ir nepieņemami.

Gribu uzsvērt, ka Latvijas Komercbanku asociācijas vadlīnijās mēs iedibinājām trauksmes cēlāju kanālu, pa kuru var vērst uzmanību uz noteiktiem, iespējamiem procedūras pārkāpumiem, neatklājot klienta informāciju, kad notiek kaut kas tāds, kam nevajadzētu notikt.

- Kāda ir nozares atbilde uz izaicinājumiem, kurus rada t.s. ātro kredītu nozare? Banku nozarei jau ir izstrādāta sociālas atbildības pieredze, kura iegūta 2008.-2009. g. krīzes laikā, vai tas ir palicis tikai katras bankas iekšējā regulējumā, vai tiek veidots kopējs nozares standarts?

- Komercbankām ir obligāta prasība veikt izsniegto kredītu izvērtējumu, pārbaudot, vai uzņēmumi un indivīdi, kas paņēma kredītus, spēs tos atmaksāt. Klientu ienākumiem ir jābalstās realitātē, lai būtu iespējams atmaksāt kredītu un būtu iespējams segt visus ikdienas izdevumus. Ir jāsavieno kopā četras sadaļas. Tās ir banku spēja kreditēt, banku vēlme kreditēt, aizņēmēja vēlme aizņemties un aizņēmēju spēja aizņemties. Vērtējot procesus pēdējo trīs gadu laikā, situācija ir uzlabojusies.

Mēs regulāri vēršam valdības uzmanību uz to, ka ir pietiekami liels cilvēku skaits, kas darbojas ēnu ekonomikā. Ņemot vērā tos nosacījumus, kuri bankām ir jāaizpilda, vērtējot aizņēmēja spēju aizņemties, tiem, kas gūst ienākumus no ēnu ekonomikas, legālo ienākumu nav. Viņi nespēj uzrādīt legālus ienākumus, un attiecīgi banku sektors viņus nedrīkst kreditēt. Mēs aicinām un ceram, ka līdzīga klientu maksātspējas vērtēšanas procedūra tiks piemērota neatkarīgi no komersanta veida, vai tās ir bankas vai citi aizdevēji.

Turklāt bankām ir saistoša banku sociālā harta, kura nosaka kopējo atbildību, arī ilgtspējības prasības kreditēšanā. Bankām ir saistoša detalizēta FKTK regulācija par risku pārvaldību, kredītriska vērtēšanu, kurā visi šie faktori ir jāņem vērā. Turklāt viena vai divu gadu laikā visā Eiropā tiek ieviests jaunais grāmatvedības standarts, kam būs ietekme uz riska kredītu kreditēšanu. Jaunais standarts noteiks, ka bankām pie jebkura negatīva notikuma kredīts uzreiz būs jādefinē kā problemātisks, tā izmaksas pilnībā attiecinot uz kapitālu. Tas nozīmē, ka attiecībā uz kredītiem, kas varētu būt riskantāki, vai kredītiem, kuru atmaksa tiek kavēta, bankām uzreiz būs jāveic uzkrājumi pilnā apmērā.

Iemesls, kāpēc šāds starptautisks regulējums ir pieņemts, ir saistīts ar neseno finanšu krīzi un politisko solījumu, ka tik liela apjoma finanšu palīdzība no ES valstu vai valdību puses vairs netiks pieļauta. Tāpēc tiek veikti dažādi pasākumi, lai mazinātu nozares riskus.

- Vai nepieciešama īpaša aizsardzība (Šveicē, Lielbritānijā u.c. ir būtiski ierobežotas ātro kredītu reklāmas) cilvēkiem, kas paši nevar izvērtēt ātro kredītu aizņemšanās risku?

- Kādā brīdī Latvijai būs jāsāk diskusija par to, kā mēs kopumā regulējam visus ar kreditēšanu saistītos sektorus. Komercbanku asociācijas pozīcija ir formulēta skaidri. Ja ir vienādi pakalpojumi un vienāds riska līmenis, tad ir jābūt vienādam regulējumam. Tad uzņēmumi var savā starpā konkurēt, līdzīgi kā tas notiek banku jomā, kur Latvijā ir ļoti asa konkurence.

- Kādas būs ABLV Bank likvidācijas sekas? Ja visas saistības tiks segtas simt procentu apjomā, tad tas nozīmē, ka teorētiski visu kredītu apkalpošanu pārņem kāds cits. Vai tam nevajadzētu atstāt būtisku ietekmi uz finanšu sistēmu?

- Ietekmi uz ABLV Bank vietējo klientu (to ir aptuveni 23 tūkstoši) apkalpošanu mēs vērtējam kā nelielu. Pilnīgi identiski banku pakalpojumi ir pieejami vietējā tirgū. Tā kā kopējais klientu skaits visās komercbankās ir aptuveni divi miljoni, tajā iekļaut ABLV klientus nebūs nekādu grūtību

- Manuprāt, nozīmīgāku ietekmi izraisīs tas, ka liela daļa nerezidentu atstās Latviju, ka nebūs līdzšinējo ieņēmumu no nerezidentiem, kas ļāva realizēt noteiktus investīciju projektus, ļāva maksāt algas un veikt noteiktas ekonomiskas darbības. Līdz ar to ABLV darbības apturēšanai ir jābūt ar mīnusa zīmi un jāatstāj negatīva ietekme uz ekonomiku.

- Par makroekonomisko ietekmi ir izteiktas vairākas prognozes. Tikai vēlāk redzēsim, kuru izteiktās prognozes būs precīzākas. Manuprāt, daudz būtiskāks ir starptautiskās reputācijas jautājums, kas pilnīgi viennozīmīgi izraisīs ļoti negatīvas sekas, kuras mēs varam izlabot tikai kopā, strādājot vēl aktīvāk. Ir jāskaidro un jāatgādina, kāda ir patiesā situācija Latvijas finanšu sektorā kopumā. Ir jāuzsver, ka Latvija izpilda un ievēro starptautiski noteiktās prasības un standartus.

http://nra.lv/latvija/239455-liepina-nerezidentu-maksajumus-apkalpojosais-biznesa-virziens-bus-butiski-jasasaurina.htm 

 

Biedri

Asociētie biedri